Skābē svaigas, trauslas pupiņu pākstis, kurās vēl nav attīstījušies graudiņi. Pākstiis nomazgā, atgriež galiņus, un kopā ar tiem atdala sānu šķiedras. Tad pākstis ar nazi sagriež nelielos gabaliņos. Sasmalcinātās pupiņu pākstis applaucē vai skābē bez plaucēšanas. Skābējot ar iepriekšeju applaucēšanu, pupiņas 2-5 minūtes patur verdošā ūdenī, pēc tam atdzesējot aukstā ūdenī, notecina un liek traukā, pārlej ar sālsūdeni un nosloga.

Mazsālītos gurķus gatavo ātrai izlietošanai. Gurķus skābē nelielos traukos, parasti izvēlas māla podus vai stikla burkas. Nomazgātus gurķus ar koka irbulīti sabaksta, nogriež galiņus un sapilda burkās kopā ar sagrieztām dillēm, pārlej karstu (75-80° C) sālsūdeni (50 g sāls uz 1 l ūdens). Burkai uzliek nelielu slodziņu tā, lai visi gurķi atrastos, zem ūdens, un noliek siltā vietā. Pēc 2-3

Skābēšanai izvēlas vēlās rudens vai ziemas šķirnes kāpostus. Var skābēt arī agro šķirņu kāpostus, tikai tie tūlīt pēc ieskābēšanas ir jāizlieto, jo ātri bojājās. Kāpostu galviņām jābūt baltām un cietām, ar smalku lapu dzīslojumu un sulīgu, mazu kacenu. No galviņām atdala ārējās bojātās lapas, cieši gar galviņu nogriež kacenu. Galviņā palikušo kacena daļu neizgriež, bet ar nazi iešķeļ.

Svaigā veidā gurķi ilgi neuzglabājas, arī to ievākšanas laiks ir īss, tapēc lielāko daļu gurķu ražas konservē skābējot. Ja skābētus gurķus uzglabā ziemai, tad skābēšanai izvēlas vēlās šķirnes. Agro šķirņu gurķi pēc skābēšanas drīz jāizlieto, jo tie ātri bojājas. Vispirms gurķus šķiro pēc lieluma un kvalitātes, jo tikai no vienāda lieluma un nebojātiem gurķiem var iegūt labus skābētus

350 g diļļu, 200 g pētersīļu lapu, 150 g puravu lapu, 150 g seleriju lapu, 100 g estragona, 50 g majorāna, 150 g sāls.

Garšaugus var ņemt jebkurās attiecībās. No receptē minētajiem kāds var arī izpalikt, tā vietā var izmantot kādu citu zaļumu.
Sālīšanai garšaugus lieto ziedošus, kā ari īsi pirms vai pēc ziedēšanas, jo tad tie visvairāk satur aromātisko vielu.

1000 g skābeņu, 100 g sāls.

No skābeņu lapām izlasa rupjos kātus, bojātas un slimas lapas, nomazgā aukstā ūdenī, nosusina un parupji sagriež. Sagatavotās lapas var arī negriezt, ja tās ir sīkas un mazas. Lapas sajauc ar galda sāli, stingri sapilda traukā. Kad trauka virspusē rodas šķidrums, vēl uzkaisa sāls kārtu un noslēdz ar plastmasas vāciņu. Ja trauks ir liels, ar

1000 g sīpolu lociņu, 200 g diļļu, 100 g estragona lapu, 8 lauru lapas, 20 smaržīgo piparu, 80-100 g sāls.
Svaigus sīpolu lociņus pārlasa, atdala sakaltušos, bojātos, savītušos. Pēc tam tos labi noskalo aukstā ūdenī, nosusina un sagriež ar nerūsošu nazi 1 cm garos gabalos. Tāpat sagatavo estragonu un dilles, tikai sagriež sīkāk.
Visas sastāvdaļas samaisa ar sāli un garšvielām.

5 kg plūmju, 2 litri ūdens, 100—150 g cukura.

Plūmes skābē līdzīgi kā ābolus. Skābēt var visas plūmju šķirnes. Skābē vēl pacietus augļus. Plūmes nomazgā un sakārto dezinficētās stikla burkās, cieši sakrata un pārlej ar sagatavotu atdzesētu cukurūdeni. Tālāk rīkojas tāpat, kā skābējot ābolus.
Ieskābētām plūmēm jābūt ar skābi saldu garšu. Izmanto kā salātus gaļas ēdieniem.

10 kg fizāļu augļu. Pārliešanai 10 litri ūdens, 250 g cukura, 150 g sāls.

Fizāļu augļi ir līdzīgi tomātiem. Augļi nogatavojas speciālā čaulā - maisiņā.  Pēc garšas fizāļi ir maigāki nekā tomāti. Kad fizāļi nogatavojas, tos izloba no apvalka (zaļām lapām). Pēc formas fizāļi ir apaļi, mazi augļi. No apvalka atbrīvotos fizāļus nomazgā, nosusina un sakārto piemērotā traukā. Pārlej ar sagatavotu atdzesētu

20 kg brūkleņu, Pārliešanai 10 litri ūdens, 600 g cukura, 50 g sāls, 15 g kanēļa, 5 g krustnagliņu.

Skābēšanai lieto skaistas, lielas, gatavas ogas.
Brūklenes pārlasa, noskalo aukstā ūdenī, notecina uz sieta, ievieto piemērotā traukā (2—3 litru stikla burkā) un pārlej ar atdzesētu šķidrumu. Pārliešanai ūdeni kopā ar garšvielām uzvāra un atdzesē. Starp brūkleņu ogām var ielikt nedaudz šķēlēs sagrieztu