Ir cilvēki, kas ēd ejot, ēd noguruši un tikai vienreiz dienā. Bez pārtraukuma pīpējot, viņi darba laikā nomāc
ēstgribu, kas rodas tikai vakarā, kad tie uzņem visu dienas uztura daudzumu uzreiz. Šādas ēšanas rezultātā kuņģim
jāizpilda darbs, kas paredzēts visai dienai, vienā reizē. Ieturot sistemātiski un ilgstoši šādu ēšanas kārtību,
kuņģa muskulatūra tiek novājinātam, kā rezultātā attīstās gremošanas aparāta motorisko un sekretorisko funkciju
traucējumi, ko likvidēt pēc tam ir ļoti grūti.
Pareizam uzturam jārada labsajūta, ko panāk, ja ir laba ēstgriba, bet ne milzīga izsalkuma sajūta. Jāēd arī tā,
lai pēc ēšanas nebūtu smaguma sajūta. Šādu stāvokli varam panākt ar pareizi iekārtotām maltītēm un pareizu
produkktusadalījumu tajās.
Ir pierādīts, ka ēšanas reizes jāietur vienos un tajos pašos laikos, jo, ieturot noteiktu kārtību, cilvēkam
izstrādājas t.s. nosacījuma reflekss ēdiena uzņemšanas laikam. Neievērojot noteiktas maltītes, tiek izjaukta
gremošanas dziedzeru, piemēram, kuņģa, aizkuņģ, aknu un zarnu ritmisks darbs.
Veselam pieaugušam cilvēkam jāēd 3 vai 4 reizes dienā. Par pareizāko sadalijumu uzskata 4 maltites dienā.
Raugoties no veselības viedokļa, nekādā gadījumā nav attaisnojama ēšana tikai divreiz dienā, t. i. agri no rīta
un vēlu vakarā.
Ja maltīšu skaits i 3X, brokastis ēd plkst. 8 rītā, pusdienas - starp 15 - 16 un vakariņas starp 20 -21. No
dienā vajadzīgā uztura daudzuma brokastīs jāiedala 30 %, pusdienām 50 % un vakariņām 20 %. Dienas uztura daudzums
atkarīgs no darba režīma un īpatnībām.
Iekārtojot dienā 4 maltītes, tās parasti iedala šādos laikos: pirmās brokastis 8 no rita, otrās brokastis
starp 11 - 12, pusdienas starp 15 - 16 un vakariņas starp 20 - 21. Lauku cilvēki parasti neēd otrās brokastis,
bet gan tā saucamo palaunadzi. Palaunadzī paredz tādu pašu uztura daudzumu kā otrajās brokastīs.
Ja ir četras maltītes, dienai vajadzīgo uztura daudzumu pa atsevišķām reizēm sadala šādi: pirmajās brokastīs 25%
otrajās brokastīs 10%, pusdienās 45% un vakariņās 20% no dienā vajadzīgā daudzuma.
|
