Koriandrs ir viengadīgs augs, pieder pie čemurziežu dzimtas. Var izaugt 30—60 cm augsts lakstaugs. Koriandra dzimtene ir Dienvideiropa. Pie mums savvaļā brīvā dabā nav sastopams. Mūsu apstākļos koriandrs viegli izaudzējams un sēklas labi nogatavojas. Sēj agri pavasarī dārzā.
Sēklas lieto dārzeņu marinādēm, lieto arī kulinārijā, it sevišķi pikanto cepumu gatavošanā.

Kanēlis ir jauna kanēļkoka (aug tropiskajās zemēs) izžāvētas mizas. Kanēļa pulveri (samaltas mizas) izlieto saldām mērcēm, augļu biezeņiem u. c. Kanēļa mizas lieto pie visām saldajām marinādēm, augļu kompotiem, ievārījumiem u. c. Uzglabā stingri noslēgtā traukā.

Lauru lapas ir lauru dzimtas koka žāvētās lapas. Sis koks aug Krimā, Aizkaukāzā u. c. Lauru lapām jābūt olīvzaļā krāsā, ar īsiem kātiem, raksturīgu smaržu un asu garšu. Lauru lapas lieto pie visām marinādēm. Tās nedrīkst ilgi vārīt, marināde iegūst rūgtu garšu. Daudz lieto kulinārijā. Lauru lapas uzglabā slēgtā traukā.

Krustnagliņas ir tropiskā krustnagliņu koka izkaltētie ziedpumpuri.
Visvairāk krustnagliņas lieto augļu un dārzeņu marinādēm. Pietiek pāris krustnagliņu, lai marināde iegūtu spēcīgu aromātu. 1 g ir 12—18 krustnagliņu. Tāpat daudz lieto kulinārijā. Pirms lietošanas krustnagliņām jaizlauž galviņas. Jāuzglabā cieši noslēgtā traukā.
 

Smaržīgie pipari ir nagliņkoka sēklas, kurus audzē Dienvidamerikā un Jamaikas salās. Virces ir gaiši pelēkas, apaļas sēklas, lielākas par melno piparu sēklām. To smarža un garša atgādina krustnagliņu un kanēļa mizu kopīgo smaržu. Smaržīgie pipari ir daudz maigāki, aromātiskāki par melnajiem pipariem. Parasti konserviem kombinē melnos piparus kopā ar smaržīgajiem pipariem. Sevišķi labi noder dārzeņu vieglām marinādēm. Smaržīgo piparu 20—25

Melno piparu dzimtene ir Indija. Tie ir vīteņauga izkaltētas sēkliņas. Piparu stiprums un asā smarža atkarīga no sēklu gatavības pakāpes. Melnie pipari ir iecienīta garšviela. Lieto dārzeņu konserviem. Vienā gramā ir apmēram 25—30 piparu. Piparus uzglabā cieši noslēgtos traukos.

Puravi pieder pie liliju dzimtas augiem tāpat kā sīpoli. Tie ir līdzīgi sīpoliem, tikai ar maigāku garšu, jo satur vairāk cukura. Puravi vēl satur arsēnu, kas regulē cilvēka dziedzeru darbību un nomierina nervu sistēmu. Anglijā kulinārijā vairāk lieto puravus nekā sīpolus. Puravu jaunās, svaigās lapas salātos izmanto tāpat kā sīpolu lociņus.
Visos dārzeņos esošais C vitamīns ziemas periodā samazinās, bet

Ķiploki pieder pie liliju dzimtas augiem. Tos lieto ļoti plaši. Ir daudz šķirņu, kas atšķiras ar sīpolu formu, nogatavošanās laiku un citām pazīmēm.
Raksturīga asa, spēcīga garša un smarža, ko dod ēteriskās eļļas. Ķiploki bez sēra savienojumiem vēl satur slāpekļvielas, glikozīdu, aleīnu, fitosterīnus, metālu sāļus, C vitamīnu (10 mg%) un B grupas vitamīnus. Ķiploki sekmē organisma pretošanās spējas pret infekcijas

Ķimenes ir visiem labi pazīstams divgadīgs garšaugs. Aug grāvmalās, laukos, pļavās, brīvā dabā.
Ķimenes pieder pie čemurziežu dzimtas. Neraugoties uz to, ka ķimenes aug savvaļā, tās ieteicams kultivēt dārzā. Ar ķimeņu audzēšanu nodarbojas daudzās zemēs. Sevišķi daudz tās audzē Holandē, kura slavena ar ķimeņu sēklām. Kultivētās ķimenes parasti dod ražu divus gadus. Ja ķimeņu sēklas ievāc no savvaļā augošiem stādiem,

Timiāns pieder pie lūpziežu dzimtas. Tas ir vienmēr zaļš, aromātisks puskrūms. Var izaugt 15—20 cm augsts. Ziedi purpursarkani. Aug arī savvaļā Dienvid-eiropā. Pie mums kultivē dārzos.
Timiānu var viegli izaudzēt no sēklām. Jutīgs pret salnām un ziemā var izsalt. Rudenī to piesedz ar skujām vai kūdru.
Nav jāsajauc ar lauka timiānu, kam ir citāda smarža. Timiānam ir stipri īpatnēja, asa,